SKOLAS VĒSTURE
SKOLAS VĒSTURE
Gulbenes mūzikas skola dibināta 1959. gadā. Mācību darbs tika uzsākts Gulbenes 7 – gadīgās skolas telpās. No 40 mācīties gribošiem audzēkņiem tika uzņemti 25, talantīgākie – 7 līdz 10 gadus veci bērni. Tika atvērta vakara nodaļa, kurā mācījās arī pieaugušie. Vecākajam audzēknim bija 40 gadi. Audzēkņi apguva klavieru, vijoles, akordeona un pūšamo instrumentu spēli.
Zīmīgi, ka iestājeksāmenu pirmais kārtoja ANDRIS BAUMANIS – vēlāk izcils vijolnieks un pasniedzējs. Mūzikas skolas pirmā direktore bija Astrīda Rutka. Ar vienu iedalīto telpu Gulbenes 7-gadīgajā skolā mācībām bija par maz. Pilsētas vadība iedalīja divus kabinetus pilsētas centrā – jaunuzceltajā kultūras namā un Gulbenes 2.vidusskolā. 14 gadus mācības noritēja trīs dažādās pilsētas ēkās.
Vienu mācību gadu – 1961./62. – skolu vadīja Andrejs Baumanis. No 1962.- 1974.gadam skolas direktors bija Vilnis Beitiks. Viņš veica lielu darbu Gulbenes Bērnu mūzikas skolas prestiža nostiprināšanā rajona mērogā. 1968./69.mācību gadā tika atvērta sagatavošanas klase. Nodarbības dažādās pilsētas ēkās ļoti apgrūtināja mācību darbu, tādēļ tika rasta iespēja uz vecās dzelzceļa poliklīnikas pamatiem būvēt jaunu skolu. 1973.gada 1.septembrī svinīgi tika atklāta jaunā Gulbenes Bērnu mūzikas skola Sarkanarmijas ielā 43 (šobrīd – Oskara Kalpaka 43). No 1973.līdz 1978.gadam skolu vadīja Alberts Pavlovskis,kurš lielu uzmanību veltīja skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Ar 1978.gadu (turpmākos 37 gadus ) skolu vadīja Austra Veikšāne. Īpaša vērība tika veltīta tam, lai Gulbenes Bērnu mūzikas skolas sasniegumi tiktu pamanīti Latvijas mērogā. Vēlāk – arī tālu aiz mūsu zemes robežām. Skolā tika dibināti jauni kolektīvi – zēnu koris, pūtēju orķestris, kamerorķestris, vijolnieku ansamblis, akordeonistu ansamblis, dažādi kameransambļi. Darbojās pedagogu vokālais ansamblis. Direktores Austras Veikšānes vadībā 1979.gadā tika atvērta zēnu kora klase. Zēnu koris koncertēja ne tikai Gulbenē, Rīgā,bet rādīja latviešu kora dziedāšanas tradīcijas arī ārzemēs, piedalījās V – IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos. Pūtēju orķestris Donāta Veikšāna vadībā vairāk kā 20 reizes bijis ārzemju koncertceļojumos un piedalījies konkursos. Orķestris vienmēr ņēmis dalību Dziesmu svētkos – skatēs un koncertos. Nozīmīgi bija mūzikas skolas organizētie komponistu autorkoncerti 80.,90-tajos gados. Dziļas un noturīgas bija Austras un Donāta Veikšānu veidotās attiecības ar novadniekiem – izcilajiem kordiriģentiem – Imantu un Gido Kokariem. Vienmēr ar koncertu ciklu, svinīgu noslēguma pasākumu un absolventu tikšanos svinētas nozīmīgās skolas jubilejas. Gulbenes Mūzikas skolu absolvējuši daudzi šobrīd mūsu valstī un arī ārzemēs zināmi mākslinieki- mūziķi, kultūras darbinieki: Zane Gailīte, Juris Svemps, Zigismunds Katkevičs, Vilis Bērziņš, Jānis Dimants, Gvido Brenčevs, Andra Jansone (Visendorfa), Vilnis Kundrāts, Valdis Zilveris, Lauma Visendorfa, Nauris Indzeris, Normunds Liepiņš, Ilze Bertrāna (Melbikse), Marija Lauenšteina(Šelgunova), Linda Dinsberga (Amantova), Līga Pētersone (Muceniece), Lāsma Meldere-Šestakova (Muceniece), Aija Dzērve , Agnese Linarts (Pataraja), Ilze Kundziņa (Zvaigznekalne), Viesturs Grapmanis, Aiva Elsiņa, Arta Slica, Rihards Plešanovs, Ilze Gagaine, Linda Auzāne, Velga Polinska (Šaršūne), Gerda Dazarte (Gabrāne), Rihards Bērziņš, Sabīne Krilova un daudzi,kuri par tādiem vēl top . Ap divi tūkstoši jauno mūziķu šo gadu gaitā absolvējuši mūsu skolu un gandrīz 200 izvēlējušies mūziku par savu profesiju. Izveidotas Mūzikas skolas klases pagastos – Lizumā, Rankā, Stāķos, Lejasciemā. Ar panākumiem turpina darboties pūtēju orķestris (vadītājs Jolands Andževs), meiteņu koris ( diriģente Laura Anže, kormeistare Lūcija Hmeļevska), vijolnieku ansamblis (vadītāja Lūcija Brice). Katru gadu starptautiskos konkursos piedalās individuālie izpildītāji un kameransambļi. Audzēkņi piedalās koncertos skolā,novada pasākumos. Skolā ilggadēji strādā pieredzes bagāti pedagogi. Vairāki no viņiem ir savas skolas absolventi. No 2015.gada septembra skolu vada direktore Ilona Matīsa. Tiek paplašināta skolas materiāli tehniskā bāze, iegādāti mūzikas instrumenti, remontētas, atjaunotas klašu telpas, labiekārtota skolas apkārtne. Veidota radoša sadarbība ar daudzām citām mūzikas skolām Latvijā. Tiek turpināti kopīgi radoši projekti ar Gulbenes Mākslas skolu. Katru mācību gadu pedagogiem tiek dota iespēja viesoties citās mūzikas skolās,gūt pieredzi. Godā tiek turētas visas iedibinātās tradīcijas. Aktīvi darbojas Skolas padome,veicinot sadarbību ar audzēkņu ģimenēm, pašvaldību. Kopīgi tiek veidota vīzija skolas nākotnes darbībai. Mūzikas mīlestība vieno un bagātina muzikālajām tradīcijām vēsturiski bagāto Gulbenes novadu.
Gulbenes mūzikas skola dibināta 1959. gadā. Mācību darbs tika uzsākts Gulbenes 7 – gadīgās skolas telpās. No 40 mācīties gribošiem audzēkņiem tika uzņemti 25, talantīgākie – 7 līdz 10 gadus veci bērni. Tika atvērta vakara nodaļa, kurā mācījās arī pieaugušie. Vecākajam audzēknim bija 40 gadi. Audzēkņi apguva klavieru, vijoles, akordeona un pūšamo instrumentu spēli.
Zīmīgi, ka iestājeksāmenu pirmais kārtoja ANDRIS BAUMANIS – vēlāk izcils vijolnieks un pasniedzējs. Mūzikas skolas pirmā direktore bija Astrīda Rutka. Ar vienu iedalīto telpu Gulbenes 7-gadīgajā skolā mācībām bija par maz. Pilsētas vadība iedalīja divus kabinetus pilsētas centrā – jaunuzceltajā kultūras namā un Gulbenes 2.vidusskolā. 14 gadus mācības noritēja trīs dažādās pilsētas ēkās.
Vienu mācību gadu – 1961./62. – skolu vadīja Andrejs Baumanis. No 1962.- 1974.gadam skolas direktors bija Vilnis Beitiks. Viņš veica lielu darbu Gulbenes Bērnu mūzikas skolas prestiža nostiprināšanā rajona mērogā. 1968./69.mācību gadā tika atvērta sagatavošanas klase. Nodarbības dažādās pilsētas ēkās ļoti apgrūtināja mācību darbu, tādēļ tika rasta iespēja uz vecās dzelzceļa poliklīnikas pamatiem būvēt jaunu skolu. 1973.gada 1.septembrī svinīgi tika atklāta jaunā Gulbenes Bērnu mūzikas skola Sarkanarmijas ielā 43 (šobrīd – Oskara Kalpaka 43). No 1973.līdz 1978.gadam skolu vadīja Alberts Pavlovskis,kurš lielu uzmanību veltīja skolas materiāli tehniskās bāzes uzlabošanai. Ar 1978.gadu (turpmākos 37 gadus ) skolu vadīja Austra Veikšāne. Īpaša vērība tika veltīta tam, lai Gulbenes Bērnu mūzikas skolas sasniegumi tiktu pamanīti Latvijas mērogā. Vēlāk – arī tālu aiz mūsu zemes robežām. Skolā tika dibināti jauni kolektīvi – zēnu koris, pūtēju orķestris, kamerorķestris, vijolnieku ansamblis, akordeonistu ansamblis, dažādi kameransambļi. Darbojās pedagogu vokālais ansamblis. Direktores Austras Veikšānes vadībā 1979.gadā tika atvērta zēnu kora klase. Zēnu koris koncertēja ne tikai Gulbenē, Rīgā,bet rādīja latviešu kora dziedāšanas tradīcijas arī ārzemēs, piedalījās V – IX Latvijas Skolu jaunatnes Dziesmu svētkos. Pūtēju orķestris Donāta Veikšāna vadībā vairāk kā 20 reizes bijis ārzemju koncertceļojumos un piedalījies konkursos. Orķestris vienmēr ņēmis dalību Dziesmu svētkos – skatēs un koncertos. Nozīmīgi bija mūzikas skolas organizētie komponistu autorkoncerti 80.,90-tajos gados. Dziļas un noturīgas bija Austras un Donāta Veikšānu veidotās attiecības ar novadniekiem – izcilajiem kordiriģentiem – Imantu un Gido Kokariem. Vienmēr ar koncertu ciklu, svinīgu noslēguma pasākumu un absolventu tikšanos svinētas nozīmīgās skolas jubilejas. Gulbenes Mūzikas skolu absolvējuši daudzi šobrīd mūsu valstī un arī ārzemēs zināmi mākslinieki- mūziķi, kultūras darbinieki: Zane Gailīte, Juris Svemps, Zigismunds Katkevičs, Vilis Bērziņš, Jānis Dimants, Gvido Brenčevs, Andra Jansone (Visendorfa), Vilnis Kundrāts, Valdis Zilveris, Lauma Visendorfa, Nauris Indzeris, Normunds Liepiņš, Ilze Bertrāna (Melbikse), Marija Lauenšteina(Šelgunova), Linda Dinsberga (Amantova), Līga Pētersone (Muceniece), Lāsma Meldere-Šestakova (Muceniece), Aija Dzērve , Agnese Linarts (Pataraja), Ilze Kundziņa (Zvaigznekalne), Viesturs Grapmanis, Aiva Elsiņa, Arta Slica, Rihards Plešanovs, Ilze Gagaine, Linda Auzāne, Velga Polinska (Šaršūne), Gerda Dazarte (Gabrāne), Rihards Bērziņš, Sabīne Krilova un daudzi, kuri par tādiem vēl top . Ap divi tūkstoši jauno mūziķu šo gadu gaitā absolvējuši mūsu skolu un gandrīz 200 izvēlējušies mūziku par savu profesiju. Izveidotas Mūzikas skolas klases pagastos – Lizumā, Rankā, Stāķos, Lejasciemā. Ar panākumiem turpina darboties pūtēju orķestris (vadītājs Jolands Andževs), meiteņu koris ( diriģente Laura Anže, kormeistare Lūcija Hmeļevska), vijolnieku ansamblis (vadītāja Lūcija Brice). Katru gadu starptautiskos konkursos piedalās individuālie izpildītāji un kameransambļi. Audzēkņi piedalās koncertos skolā, novada pasākumos. Skolā ilggadēji strādā pieredzes bagāti pedagogi. Vairāki no viņiem ir savas skolas absolventi. No 2015.gada septembra skolu vada direktore Ilona Matīsa. Tiek paplašināta skolas materiāli tehniskā bāze, iegādāti mūzikas instrumenti, remontētas, atjaunotas klašu telpas, labiekārtota skolas apkārtne. Veidota radoša sadarbība ar daudzām citām mūzikas skolām Latvijā. Tiek turpināti kopīgi radoši projekti ar Gulbenes Mākslas skolu. Katru mācību gadu pedagogiem tiek dota iespēja viesoties citās mūzikas skolās, gūt pieredzi. Godā tiek turētas visas iedibinātās tradīcijas. Aktīvi darbojas Skolas padome, veicinot sadarbību ar audzēkņu ģimenēm, pašvaldību. Kopīgi tiek veidota vīzija skolas nākotnes darbībai. Mūzikas mīlestība vieno un bagātina muzikālajām tradīcijām vēsturiski bagāto Gulbenes novadu.